***
visos logos un spoguļu stiklos
sekundes simtdaļu tevi manu
tev jau nav nozīmes meklēt mani
es vienmēr pati pienāku klāt
tuvāk, par tuvu, par tuvu tev
es aizmirsu atstāt tev tavu daļu
medījumu mānīt, lamatās stiept
lai nebūtu kauns to nosaukt par savu
***
ar nepateikto sašūtas ilūziju kleitas
ar neizdomāto apsegtas trauslākas šķautnes
kā zināt, vai kailums ir bīstamāks
ja neatļaujam tam potīti atsegt?
kā pārliecināsi, ka jāatstāj mums
patiesībai uzspiestā kleita mugurā?
vai tiešām mēs nespējam apskaut
kautri trīcošo un tumsā nostumto?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru