Nosēdēt kādu stundu tumsā uz soliņa Vērmanītī pie
nedarbojošās strūklakas un tad trīcošā balsī, nosalušām rokām
tuvākajā Coffee Inn pasūtīt kūpošu ingvera tēju... Dedzinoši karsta tā
līst mutē. Kūst mani pirksti un atkūst arī dzīvotprieks. Dullam būt ir
forši, bet vēl foršāk ir tā dēļ nesaslimt.
Kūp.
Un smaržo. Vīraka kociņi no vasaras vidus - tie atkal bauda cieņu un slavu. Šodien - par godu helovīniem. Par godu tam, ka es pasēdēšu un
vienkārši padomāšu par savu dzīvi.
"There is no such thing in anyone's life as unimportant day." (M.Wolfcott.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru