Untitled

Man patīk sagaidīt to brīdi, kad nakts debesis stāsta savu skumjo pasaku - par apmaldīšanos, meliem, nāvi un ikdienišķu eksistences pārtrūkšanu - un kad tās debesis izšķīst rīta gaismā, kas iesāk savas klaidoņa gaitas Torņakalna ielās. Klišejiski. Bet tajā brīdī es atkal atceros tevi, mans draugs, un tajā brīdī es no tā nebaidos. Vienā mirklī ar nakts debesīm varbūt var izkūpēt citi, bet ne es. Es katru reizi noticu austošajai saulei. Bet viņa nelamājas kā tu. Ar to pietiek.