Es mīlu savus dēmonus.
Es netaisos nevienam no jums atļaut man tos atņemt. Lai cik ļoti grūti ar tiem reizēm arī nebūtu - es tos neatdošu. Nepametīšu. No zelta krātiņiem izšmaukt es arī tiem neļaušu.
Varbūt tādēļ, ka tie ir mani, tikai m a n i. Kaut kas visā šajā plašajā pasaulē, kas ir pats par sevi, un tomēr man piederošs.
Reizēm, kad jau ilgi barojušies no manis, tie iedomājas pabarot mani. Un reizēm tie mežonīgi sāp. Tie ir ar mani, lai kas notiktu. Un reizēm šķiet, ka mani dēmoni ir palikuši vienīgie uz pasaules, kas mani - mīl.
Un tādēļ es jums tos neļaušu man atņemt.
Neļaušu izgriezt krāsainās pogas manā personībā. Lai arī kā es kārotu laimīgas dzīves, stiprāk es tomēr gribu skaistu. Krāsainu. Gribu, vecumdienās atskatoties uz savu mūžu, redzēt interesantu, krāsainu sevi.
Lai skauž. Lai iedvesmojas. Lai dzīvo.
ceturtdiena, 2013. gada 28. novembris
svētdiena, 2013. gada 24. novembris
Klasika
Ir reizes, kad es sevi nesaprotu. Un tad ir jāķeras pie klasiskām vērtībām.
Klasiskā mūzika ir tīra, nesamaitāta. Tā precīzi un perfekti atspoguļo, ko komponists tajā ielicis - cilvēcības virsotnes un bezdibeņus, dabas skaistumu, dvēseles dzīles vai sirds kaislības. Bet - perfekcija nepazūd, un tā joprojām ir tīra.
Klasiskā mūzika ir kā dzirds kristāls, kurā laiku pa laikam der ielūkoties, lai ieraudzītu, kas ar tevi un tavu dzīvi nav kārtībā. Vai atslēgtos no visa tā, kas tevi pavada ik dienas.
Mūsdienu mūzikā var atrast visu, gan raksturus un sajūtas, ko saproti, gan cilvēcīgus pārdzīvojumus, kurus uztver kā savējos vai - pilnīgi pretēji. Smeldzīgas skumjas, prieks, ballītes, depresija - viss, ar ko saskaramies. Tur ir gabali, kas piesaista tavu interesi, gabali, kas piesaista tavu sirdi un sentimentalitāti, un tādi, kurus nevari ciest. Gabali, kas ir tehniski brīnumi un tādi, kas aizkustina ar savien diviem akordiem.
Tikai vienu tur nevar atrast - pilnas dzīves stāstu. Tur nevar atrast to elementu, kas attīrītu, neliekot raudāt, kliegt vai smieties. Mūsdienu mūzika ievelk tevi savā emocijā un liek domāt un just tā, kā ir dziesmā. Un man patīk mūsdienu mūzika, man patīk tās emocionalitāte, tiešums un viss cits. Man ir savi iecienītie stili, izpildītāji un grupas, un ir tādi, ko nespēju ciest.
Bet ir dienas, stundas, kad... kaut kā tajā nepietiek.
Tagad es zinu, ka tad ir jāķeras pie klasiskās mūzikas.
Tā ļauj domāt savas domas vai nedomāt vispār. Atklāju, ka man spēlēt "For Elise" uz klavierēm ir kā the ultimate pretstresa līdzeklis. Daudzi ir teikuši, ka klasiskā mūzika ļoti palīdz sakārtot domas pa plauktiņiem. Tai piemīt struktūra, tīrība, bet tai pat laikā nezūd emocionalitāte un īstums.
Ne velti to sauc par - klasiku.
Un galu galā - visi brilliant criminal mastermainds mīlēja klausīties klasisko mūziku, vai ne? ;)
Klasiskā mūzika ir tīra, nesamaitāta. Tā precīzi un perfekti atspoguļo, ko komponists tajā ielicis - cilvēcības virsotnes un bezdibeņus, dabas skaistumu, dvēseles dzīles vai sirds kaislības. Bet - perfekcija nepazūd, un tā joprojām ir tīra.
Klasiskā mūzika ir kā dzirds kristāls, kurā laiku pa laikam der ielūkoties, lai ieraudzītu, kas ar tevi un tavu dzīvi nav kārtībā. Vai atslēgtos no visa tā, kas tevi pavada ik dienas.
Mūsdienu mūzikā var atrast visu, gan raksturus un sajūtas, ko saproti, gan cilvēcīgus pārdzīvojumus, kurus uztver kā savējos vai - pilnīgi pretēji. Smeldzīgas skumjas, prieks, ballītes, depresija - viss, ar ko saskaramies. Tur ir gabali, kas piesaista tavu interesi, gabali, kas piesaista tavu sirdi un sentimentalitāti, un tādi, kurus nevari ciest. Gabali, kas ir tehniski brīnumi un tādi, kas aizkustina ar savien diviem akordiem.
Tikai vienu tur nevar atrast - pilnas dzīves stāstu. Tur nevar atrast to elementu, kas attīrītu, neliekot raudāt, kliegt vai smieties. Mūsdienu mūzika ievelk tevi savā emocijā un liek domāt un just tā, kā ir dziesmā. Un man patīk mūsdienu mūzika, man patīk tās emocionalitāte, tiešums un viss cits. Man ir savi iecienītie stili, izpildītāji un grupas, un ir tādi, ko nespēju ciest.
Bet ir dienas, stundas, kad... kaut kā tajā nepietiek.
Tagad es zinu, ka tad ir jāķeras pie klasiskās mūzikas.
Tā ļauj domāt savas domas vai nedomāt vispār. Atklāju, ka man spēlēt "For Elise" uz klavierēm ir kā the ultimate pretstresa līdzeklis. Daudzi ir teikuši, ka klasiskā mūzika ļoti palīdz sakārtot domas pa plauktiņiem. Tai piemīt struktūra, tīrība, bet tai pat laikā nezūd emocionalitāte un īstums.
Ne velti to sauc par - klasiku.
Un galu galā - visi brilliant criminal mastermainds mīlēja klausīties klasisko mūziku, vai ne? ;)
pirmdiena, 2013. gada 18. novembris
Vēstules Skārletai O'Hārai
Dārgā Skārleta,
Es lasu par Tevi, maldos un nespēju saprast - kādēļ Tu esi tik stulba?
Ar cieņu,
Krista, 13g.
Dārgā Skārleta,
Es laikam esmu atvainošanos parādā. Tagad - tagad es saprotu. Es, šķiet, esmu deviņās desmitdaļās tāda pati kā Tu. Es vairs nepārmetu. Laikam jau toreiz nespēju paciest skatīšanos uz sevi no malas.
Atvainojoties,
Krista, 15g.
Dārgā Skārleta,
Tev nav ne jausmas, kā mana dzīve pa šo laiku mainījusies. Un cik skaudri nesen apjautu, ka uz mani tik ļoti precīzi attiecas apzīmējumi, ko veltīju Tev:
lepna, stipra, stulba, spītīga, skarba. Un mums abām ir lielas problēmas izpaust savas jūtas, jo - lepnums liedz. Kādēļ tas viss tā?
Ar cieņu,
Krista, 16g.
Dārgā Skārleta,
Man žēl Tev rakstīt, jo atbilžu uz jautājumiem - nav. Atzīstos, redzu, ka es pinu sevi līdzīgos valgos kā Tu. Taču - ko sirdij padarīt, ja tā skaļāka par prātu?!
Prāts pievēršas vien praktiskajai ikdienai. Stiprie sev nodara pāri visvairāk.
Es nezinu, vai kļūdos. Bet esmu Krista, nevis Skārleta. Un ir citi laiki. Varbūt tā viena desmitdaļa ļaus man sakārtot dzīvi, kamēr tas iespējams.
Dzīvojot,
Krista, 17g.
Es lasu par Tevi, maldos un nespēju saprast - kādēļ Tu esi tik stulba?
Ar cieņu,
Krista, 13g.
Dārgā Skārleta,
Es laikam esmu atvainošanos parādā. Tagad - tagad es saprotu. Es, šķiet, esmu deviņās desmitdaļās tāda pati kā Tu. Es vairs nepārmetu. Laikam jau toreiz nespēju paciest skatīšanos uz sevi no malas.
Atvainojoties,
Krista, 15g.
Dārgā Skārleta,
Tev nav ne jausmas, kā mana dzīve pa šo laiku mainījusies. Un cik skaudri nesen apjautu, ka uz mani tik ļoti precīzi attiecas apzīmējumi, ko veltīju Tev:
lepna, stipra, stulba, spītīga, skarba. Un mums abām ir lielas problēmas izpaust savas jūtas, jo - lepnums liedz. Kādēļ tas viss tā?
Ar cieņu,
Krista, 16g.
Dārgā Skārleta,
Man žēl Tev rakstīt, jo atbilžu uz jautājumiem - nav. Atzīstos, redzu, ka es pinu sevi līdzīgos valgos kā Tu. Taču - ko sirdij padarīt, ja tā skaļāka par prātu?!
Prāts pievēršas vien praktiskajai ikdienai. Stiprie sev nodara pāri visvairāk.
Es nezinu, vai kļūdos. Bet esmu Krista, nevis Skārleta. Un ir citi laiki. Varbūt tā viena desmitdaļa ļaus man sakārtot dzīvi, kamēr tas iespējams.
Dzīvojot,
Krista, 17g.
"Par to es domāšu rīt. "
pirmdiena, 2013. gada 11. novembris
2013. gada 11. novembris
Es aizdedzu svecīti par tiem, kas pirms nepilna gadsimta veidoja un sargāja Latviju. Tiem, kas šo zemi mīlēja vairāk nekā savu dzīvību. Tiem, kas bravūrīgi devās izcīnīt savas zemes un tautas brīvību, nelepojoties ar upuriem, ko nesa.
Par pagātni, par pašaizliedzīgajiem.
Es aizdedzu svecīti par tiem, kuri tagad Latviju joprojām mīl, mīl zemi un tās dabu, un tos cilvēkus, kas savējie.
Par tagadni, par mīlošajiem.
Es aizdedzu svecīti par tiem, kas man mīļi, es aizdedzu to par sevi un saviem sapņiem. Par visu mūsu cerībām.
Par nākotni, kurā sapņi piepildās.
Par pagātni, par pašaizliedzīgajiem.
Es aizdedzu svecīti par tiem, kuri tagad Latviju joprojām mīl, mīl zemi un tās dabu, un tos cilvēkus, kas savējie.
Par tagadni, par mīlošajiem.
Es aizdedzu svecīti par tiem, kas man mīļi, es aizdedzu to par sevi un saviem sapņiem. Par visu mūsu cerībām.
Par nākotni, kurā sapņi piepildās.
sestdiena, 2013. gada 9. novembris
Viktorijas ziedi
Pastrīdies ar mani.
Puķu pastkastīti es neieviesīšu (kaut Viktorijas laikmetā tas kādam būtu ienācis prātā!), bet nolikšu rododendrus un biškrēsliņus tev priekšā.
Nu, pacīnies!
Vēlāk, tikai vēlāk, piedāvāšu tev zāles pušķīti, apsietu ar melnu zīda lenti. Tiksimies, tiksimies naktī.
Puķu pastkastīti es neieviesīšu (kaut Viktorijas laikmetā tas kādam būtu ienācis prātā!), bet nolikšu rododendrus un biškrēsliņus tev priekšā.
Nu, pacīnies!
Vēlāk, tikai vēlāk, piedāvāšu tev zāles pušķīti, apsietu ar melnu zīda lenti. Tiksimies, tiksimies naktī.
piektdiena, 2013. gada 8. novembris
"There is nothing so stable as change." /B.Dylan/
Pamanāmākā change ir, kad tu tukšā dūšā izdzer kārtīgu tasi kafijas - pat ne pusstunda nav jāgaida. Sāc runāt divreiz ātrāk, un iesācis nevari apstāties...
Tad ar to jau vairs nepietiek, un tu runāšanu paspilgtini ar strauju, nesakarīgu žestikulāciju un citām kustībām tā, ka tava performance vairāk līdzinās dejai. Patiesībā - Brodvejas mūziklam, jo runāšana gandrīz izklausās pēc tādas monotonas dziesmas, un piedevām tu arī dejo.
Jauki? Jā, protams, jauki ir pašam kafijas dzērājam. Un varbūt vēl dažiem līdzīgiem indivīdiem. Pārējiem gluži vienkārši var rasties nepareizs iespaids par tevi. Hihi hoho huhu.
Un, ja nopietni, tad neko nopietnu ilgāk par 10sec runāt vai darīt nav iespējams. Oh, well.
Ja nopietnāk, ne šitāds trakum-mudzekļ-ņudzeklis bija plānots pie tāda citāta. Te bija jāatrodas ļoti dziļdomīgi ofensīvam rakstiņam par cilvēkiem, viņu emociju, izjūtu, attieksmes un citu svarīgu dzīves elementu mainīgumu. Bet nu tā gadījies, ka tieši kafija šodien bija svarīgs elements. Un lai tā būtu.
Tad ar to jau vairs nepietiek, un tu runāšanu paspilgtini ar strauju, nesakarīgu žestikulāciju un citām kustībām tā, ka tava performance vairāk līdzinās dejai. Patiesībā - Brodvejas mūziklam, jo runāšana gandrīz izklausās pēc tādas monotonas dziesmas, un piedevām tu arī dejo.
Jauki? Jā, protams, jauki ir pašam kafijas dzērājam. Un varbūt vēl dažiem līdzīgiem indivīdiem. Pārējiem gluži vienkārši var rasties nepareizs iespaids par tevi. Hihi hoho huhu.
Un, ja nopietni, tad neko nopietnu ilgāk par 10sec runāt vai darīt nav iespējams. Oh, well.
Ja nopietnāk, ne šitāds trakum-mudzekļ-ņudzeklis bija plānots pie tāda citāta. Te bija jāatrodas ļoti dziļdomīgi ofensīvam rakstiņam par cilvēkiem, viņu emociju, izjūtu, attieksmes un citu svarīgu dzīves elementu mainīgumu. Bet nu tā gadījies, ka tieši kafija šodien bija svarīgs elements. Un lai tā būtu.
trešdiena, 2013. gada 6. novembris
"Permission to write badly – granted!"
Kalkulators galvā strādā gluži veksmīgi. Kārtējā diena, rēķinot, ko un kā darīt, ar ko un cik daudz runāt, ko sacīt un ko tomēr labāk paturēt pie sevis,- pagājusi. Iekšējais grāmatvedis neprotestē - tāda sistēma tam labi saprotama, viss skaidri, vienkārši, un, galvenais, arī saprotami.
Pirms nedēļas, tad gan pienāca tāda.. kā lai to nosauc.. datu pakete, kuru tas nesaprata. Svešs formāts, nevarēja atvērt. Nācās ļaut, lai šī ieceļotāja atpūšas un tad ceļo tālāk, jo iznīcināt tādu būtu pārāk nepiedienīgi un sociāli nepiedodami.
Un atkal kalkulators. Varēja vismaz datoru iebūvēt, kādu filmu paskatītos, jaunu nezināmas izcelsmes informāciju palasītu... Tā, reizi pa reizei, atpūtas nolūkos. Vai pakontaktētos ar citām pasaulēm. Bet manā modelī tikai - kalkulators.
Varbūt arī to jāizmet? Pārāk lēni strādā, nav derīgs. Ievadīt var tikai vienu rakstzīmi vienā laika vienībā, un pat ikdienas darbam ar to nav pietiekami. Brrr...! Varbūt, tikai varbūt atļaujos cerēt - ja kalkulatora nebūs, viss pats no sevis atklāsies, atvērsies. Un grāmatvedis - iesniegs oficiālu atlūgumu un pazudīs.
Pirms nedēļas, tad gan pienāca tāda.. kā lai to nosauc.. datu pakete, kuru tas nesaprata. Svešs formāts, nevarēja atvērt. Nācās ļaut, lai šī ieceļotāja atpūšas un tad ceļo tālāk, jo iznīcināt tādu būtu pārāk nepiedienīgi un sociāli nepiedodami.
Un atkal kalkulators. Varēja vismaz datoru iebūvēt, kādu filmu paskatītos, jaunu nezināmas izcelsmes informāciju palasītu... Tā, reizi pa reizei, atpūtas nolūkos. Vai pakontaktētos ar citām pasaulēm. Bet manā modelī tikai - kalkulators.
Varbūt arī to jāizmet? Pārāk lēni strādā, nav derīgs. Ievadīt var tikai vienu rakstzīmi vienā laika vienībā, un pat ikdienas darbam ar to nav pietiekami. Brrr...! Varbūt, tikai varbūt atļaujos cerēt - ja kalkulatora nebūs, viss pats no sevis atklāsies, atvērsies. Un grāmatvedis - iesniegs oficiālu atlūgumu un pazudīs.
Apelsīnu šokolāde
Ja gribat lasīt stāstu, kā es nonācu līdz šīs receptes izmēģināšanai, jums - piedodiet, mīļie - jābūt man draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/user/2...
Bet pati recepte ir atrodama šeit: http://meklejotpriekus.blogspot.com/2011/03/karsta-apelsinu-sok...
(Ieteikumi: Patiešām, ņemiet melno šokolādi, ir super. Un saldo krējumu uz 100g šokolādes var likt sākot ar 100ml - tad sanāk stipra un visai bieza konsistence, jo vairāk saldā krējuma, jo gaišāka un šķidrāka (dzērienveidīgāka) tā būs.)
Bet pati recepte ir atrodama šeit: http://meklejotpriekus.blogspot.com/2011/03/karsta-apelsinu-sok...
(Ieteikumi: Patiešām, ņemiet melno šokolādi, ir super. Un saldo krējumu uz 100g šokolādes var likt sākot ar 100ml - tad sanāk stipra un visai bieza konsistence, jo vairāk saldā krējuma, jo gaišāka un šķidrāka (dzērienveidīgāka) tā būs.)
Abonēt:
Ziņas (Atom)