Es lasu par Tevi, maldos un nespēju saprast - kādēļ Tu esi tik stulba?
Ar cieņu,
Krista, 13g.
Dārgā Skārleta,
Es laikam esmu atvainošanos parādā. Tagad - tagad es saprotu. Es, šķiet, esmu deviņās desmitdaļās tāda pati kā Tu. Es vairs nepārmetu. Laikam jau toreiz nespēju paciest skatīšanos uz sevi no malas.
Atvainojoties,
Krista, 15g.
Dārgā Skārleta,
Tev nav ne jausmas, kā mana dzīve pa šo laiku mainījusies. Un cik skaudri nesen apjautu, ka uz mani tik ļoti precīzi attiecas apzīmējumi, ko veltīju Tev:
lepna, stipra, stulba, spītīga, skarba. Un mums abām ir lielas problēmas izpaust savas jūtas, jo - lepnums liedz. Kādēļ tas viss tā?
Ar cieņu,
Krista, 16g.
Dārgā Skārleta,
Man žēl Tev rakstīt, jo atbilžu uz jautājumiem - nav. Atzīstos, redzu, ka es pinu sevi līdzīgos valgos kā Tu. Taču - ko sirdij padarīt, ja tā skaļāka par prātu?!
Prāts pievēršas vien praktiskajai ikdienai. Stiprie sev nodara pāri visvairāk.
Es nezinu, vai kļūdos. Bet esmu Krista, nevis Skārleta. Un ir citi laiki. Varbūt tā viena desmitdaļa ļaus man sakārtot dzīvi, kamēr tas iespējams.
Dzīvojot,
Krista, 17g.
"Par to es domāšu rīt. "
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru