Pamanāmākā change ir, kad tu tukšā dūšā izdzer kārtīgu tasi kafijas - pat ne pusstunda nav jāgaida. Sāc runāt divreiz ātrāk, un iesācis nevari apstāties...
Tad ar to jau vairs nepietiek, un tu runāšanu paspilgtini ar strauju, nesakarīgu žestikulāciju un citām kustībām tā, ka tava performance vairāk līdzinās dejai. Patiesībā - Brodvejas mūziklam, jo runāšana gandrīz izklausās pēc tādas monotonas dziesmas, un piedevām tu arī dejo.
Jauki? Jā, protams, jauki ir pašam kafijas dzērājam. Un varbūt vēl dažiem līdzīgiem indivīdiem. Pārējiem gluži vienkārši var rasties nepareizs iespaids par tevi. Hihi hoho huhu.
Un, ja nopietni, tad neko nopietnu ilgāk par 10sec runāt vai darīt nav iespējams. Oh, well.
Ja nopietnāk, ne šitāds trakum-mudzekļ-ņudzeklis bija plānots pie tāda citāta. Te bija jāatrodas ļoti dziļdomīgi ofensīvam rakstiņam par cilvēkiem, viņu emociju, izjūtu, attieksmes un citu svarīgu dzīves elementu mainīgumu. Bet nu tā gadījies, ka tieši kafija šodien bija svarīgs elements. Un lai tā būtu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru