***
Pērs Gints vai Oņegins
tu esi Tu Pats
nepabeigts zīmējums
nenožuvusi krāsa uz sienas
paliek mūsu pēdas
pirksti iestieg
laukā tiek, bet kaut kas jau
tev tur paliek
zem gultas, zem apziņas
pirkstu nospiedumi
piejauc mūsu paletes krāsas
***
pavada katru kustību sīku
DIVI VIENI RĪTI
visagrais rīts dun manās smadzenēs
vēlīno ogu sulas pagrabos rūgst
piedienīgs saulesstars ielaužas acī
nobiedē pēdējo apziņas drusku
visagrais rīts saulaini modina
smaidīgu seju un priecīgu prātu
dievišķas cīruļa improvizācijas
***
Degošu manuskriptu jau kabatā neiebāzīsi.
Pat ar lielākajām bailēm no atklātības – nebūs.
Tā mēs varam aiziet, aizbēgt, paslēpties un izzust
Rīta miglas padebešos, bet neatgriezties…
Kas gan to ļaus?
Pie miega atlaides nedod tev izsūtāmais zēns
Un avīzes viņš netirgos par augstāko cenu
Varbūt dzīves ir mazliet par daudz, varbūt ne
Un varbūt tā pārāk nedzīva kaut vienureiz šķiet
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru