Šī bija 8.decembra iedvesma; šīs bija fotogrāfijas, tapušas mazliet agrāk

***

Mēs aizsapņojāmies

Līdz vīnam mūsu lūpās

Un vaigos,

Un neattapāmies,

Pirms uzausa rīts.

***

Maigi un mežonīgi

Mēs noplēsām tapetes.

Ledaini karsti

Palika pirkstu nospiedumi

Sirdī.

Nosapņotie sākumi

Pārāk reāli tomēr beidzās.

***

Nepazaudējot mirdzumu lūpās

Aizgāja nakts.

Izkūpēja pēdējie pelni

No sadegušajiem mandarīniem.

Izdzisa zīmogs plaukstās.

Nakts vairs nepieder.

***

Es ilgojos pēc sapņiem,

Pēc reālām ilūzijām.

Ilgojos nakti redzēt vaigā.

Ilgojos kņudinošas patiesības

Un aizmirstības sēru.

Redzēt krāsainu pelēko

Nozagtā dienā.

 

***

Tik viegli un nepiespiesti mirstīgs

Šis vakars aizpeldējis debesīs.

Gaistošas sāpes un pamodušās skumjas

Roku rokā sniegotās ielās skrien.

***

Pusdienlaiku novēlot

Tev un Tavai garšai,

Tavai smaržai deniņos,

Tavai domai taureņos;

                                                                                       Nepamostoties 
                                                                                       Saldenā un skumjā sapnī