No malas jau
izskatās pavisam citādi, no malas labais labs arī šķiet, un ļaunais – ļauns.
Bet būt darītājam, būt iekšā, lūk, tas jau ir citādi. Tad reizēm viss šķiet
gluži otrādi. Ir taču brīži, kad „labais” liekas prasti riebīgs, apnicis un
nekam nederīgs, un tas, ko bieži sauc par „ļauno”, kļūst pievilcīgs bez gala. Vai ir labāk
dzīvot dzīvi, kāda tā no malas izskatās „laba” un „pareiza”, vai arī, izlienot
no šāda rāmja, apmaldīties? Un skaisti jau laikam ir gan tā, gan tā.
Tikums un
netikums. Blaumanim uzskati ir ļoti konkrēti, daudziem pieaugušajiem tāpat.
Labs ir tikai labais. Bet es neredzu atšķirību. Ne visi dabiski ir radīti
tikumiem, ne visi jūt mieru, dzīvojot pieticīgi, tikumīgi. Un vai ir jāpārmet? Vai
jāmēģina pārveidot? Tiesības ir pārveidot sevi un censties iedvesmot citus, bet
ne nosodīt…
Šķiet, ka pasaulei iedotas nepareizās rāmju lietošanas instrukcijas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru