Ja labi padomā, tad var atcerēties, ka reizēm pazīstu šādu sajūtu:
Un pienāca brīdis, kad likās, ka laika ir tik neaptverami daudz, ka mēs to
varētu grābt saujām un apmētāt viens otru ar laika konfeti. Vai kā no māla
veidot figūriņas un nepaguruši spēlēties – kā bērnībā. Vai pat vilkt no laika
it kā smalkus zīda pavedienus, apbrīnojot to dzidro mirdzumu. Pilnīga brīvība.
Pilnība un brīvība laikā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru