Arī, ja pasaule ņems ļaunā.
Es mācos priecāties. Jau kādu laiku izteikti dzīvoju virsējā plaknē. Tur nav dīvainu enerģiju, tur viss ir vienkārši. Melns vai balts. Jā vai nē. Ir vai nav. Uz mirkli ienirstot dziļāk, kļūst bail, gribas laimi - vai bēgt. Kārtējoreiz apjaušu visa bezjēdzību. Iepriekš neapzināto sapņu valstību atkal grauj.
Es paskumšu, un tad mūžīgi viena tālāk - līdz nākamajam pieturas stabam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru