Nosaukumu nevajag

  Nakts. Sajūsma. Šķiet, ka vairākas pasaules ir saplūdušas kopā, veidojot ziemeļblāzmās un zibeņos mirdzošas debesis. Uz ādas var just piezemējamies siltas lietus lāses. Viss smaržo pēc sapņiem, kas piepildās, un mazliet pēc siena. Kā es šeit nokļuvu?
 

  Apklust un apstājas viss, kas bija savērpies tik skaistā un piepildošā dejā. Vai es pati? Vai arī kāds spēks, kas lielāks un varenāks, ietekmē visu, ko es daru un kur es eju? Es nodziedu pēdējās rindiņas savā dziesmā un atlaižos dīvānā parunāties, šoreiz ar sevi pašu. Ja man būtu jāmeklē sākums, uz kuru pusi es lūkotos?