***
un atkal
es atzīstu
nakti par
nogalinātu
dienai
spriežu tiesu
apvainoju
sauli
debesīs
violeti sarkanas
mirgo
viņas asaras
ne par
velti mēness
ar nakti
krāpās
***
Iztrūkstoši
ir pavedieni mūsu lietā
Es
nevarēšu tev vēl piedot, nē
Tur ir
mezgli un fantāzijas
Un
pārspīlētas realitātes skaidas
Es tev
uzdāvināšu tādu lādīti
Ar visu
šo, un vēl
Pāris
lietus lāses vai asaras
Šajām
dvēselēm izspiestas
(01.03.14.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru