Es šodien tā aizdomājos... Priekšstats, ka katrā meitenē ir princese, man izlikās mazliet novecojis... Varbūt to daļu, kas ir katrā sievietē, būtu jāsauc par Džuljetu, mazo vai lielo, kā nu jums labāk tīk. Mana mazā, iekšējā Džuljeta... Izklausās jau skaisti. Bet vai nav taisnība, ka mēs katra savā ziņā alkstam Džuljetas likteņa? Traģiski, jā, bet tomēr tik ļoti skaisti. Un 'skaisti' ir tas, kas mūs piesaista. Sasaista dvēseli, un liek tvīkt pēc tā, pat ja ne tiekties.
Bet ir arī kaut kas labs šajā idejā. Mums katrai, kas sevī apzināsies mazo, šķīsti un traģiski mīlošo Džuljetu, ir gluži liela cerība satikt savu dedzīgas uzticības pilno Romeo. Tikai mūsu stāsts var izvērsties gluži citāds - ar laimīgām beigām. Jo, galu galā, Džuljeta jau ir tikai daļa mūsu personības, un arī laiki ir citi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru