Šodien tāda savāda sajūta. It kā mūzika veidotu manu garastāvokli un nevis ka pēc garastāvokļa izvēlos, ko klausīties. Tāda... citāda sajūta. Varbūt šodien kaut kas notiks, varbūt tā būs parasta diena, bet es vairs nebūšu tāda kā biju.
Un patiešām - šodien atkal sanāk uzdurties žurnālu rakstiem, interneta publikācijām u.c., kas frequently it kā baksta mani pieres vidū un saka: "Hei, pietiek gulēt, ziema ir beigusies, tev atkal jāceļas augšā!" It kā jau es zinātu, ko darīt, un tomēr mazliet negribas. Mazliet bail. Jo tā stagnācija ir tik nomierinoša fāze. Tu esi ziedojies "pasaules labumam" un atteicies pats just, tev pat ir miers, bet tad pēkšņi kāds sāk dauzīties pie tavas sirds un dvēseles durvīm, pieprasot tās atvērt. Mazliet baisi. Pat ja tā ir tikai dzīve.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru